Rūtas Hoganas sirsnīgajā romānā “Pazaudēto lietu glabātājs” savijas divas dzīves un divi laiki. Rakstnieks Entonijs Peardū jaunībā pazaudē mīļotās sievietes dāvanu un, nespēdams samierināties ar vainas sajūtu, gadu desmitiem vāc citu cilvēku pazaudētās lietas, katrai pievienojot piezīmi un iztēlētu stāstu par tās ceļu. Viņa mājā izveidotā “bibliotēka” kļūst par klusuma svētnīcu atmiņām un nojausmām par to, ko cilvēki zaudē un kā to mēģina atgūt. Paralēlajā sižetā grāmatu izdevējs cīnās ar savas dzīves izvēlēm un attiecībām, tostarp ar netalantīgas rakstnieces māsas ambīcijām, kas izaicina viņa profesionālo un personīgo ētiku. Šo pavedienu krustpunktā atklājas jautājumi par atbildību, piedošanu un to, vai iespējams atrast ne tikai priekšmetus, bet arī daļu no sevis. Maigi ironisks, melanholisks un cerību pilns stāsts par to, kā mazas nejaušības var izšķirt likteņus.