Serafima un Bogdans

Romāns vēsta par dzīvi Peipusa ezera krastā no Otrā pasaules kara beigām līdz Padomju Savienības sabrukumam. Romāna centrālā tēma ir atbildības uzņemšanās par savu dzīvi. Peipusa ezera krasta vecticībnieki, kas dzīvoja Dieva bijībā un mīlestībā, padomju varas laikā zaudē morālo pamatu. Daudziem pienāk "pasaules gals". Ciema ļaužu dzīves filozofijas atklāšana savijas ar kriminālfilmas cienīgu sižetu, Vecās Derības šausmas ar tautisku humoru, dokumentalitāte ar maģisko reālismu.