Kāpēc tiesību pasaule lieliski sadzīvo ar valodas daudznozīmību, bet zinātnei tā traucē? Austrāliešu lingvists Niks Enfīlds šajā populārzinātniskajā darbā skaidro, kā valoda darbojas reālajā dzīvē un kā mūsu vārdi veido sociālo kārtību. Autors rāda, ka likumdošana un tiesu prakse mērķtiecīgi izmanto interpretācijas elastību, lai regulētu cilvēku rīcību un risinātu strīdus, kamēr zinātne prasa precīzus, reproducējamus apzīmējumus, lai atklātu likumsakarības. Grāmata ved lasītāju cauri piemēriem no ikdienas sarunām, publiskas saziņas un institucionālām vidēm, atsedzot, kā jēga rodas no konteksta, sarunbiedru gaidām un sociālām normām. Enfīlds uzskatāmi parāda, kāpēc „viena patiesā nozīme” bieži ir ilūzija un kā valodas prakse var gan palīdzēt, gan traucēt lēmumu pieņemšanā. Šis skaidrais un pieejamais ievads valodas un realitātes attiecībās būs noderīgs juristiem, zinātniekiem, pedagogiem un visiem, kuri vēlas saprast, kā valoda virza domāšanu, sadarbību un sabiedrisko dzīvi.