Egona Ozola dzejas krājums “Caurvēja savalgošana” (2002) ir autora mūža vēlā posma atskats un reizē noslēgums – pēcnāves izdevums, kas turpina viņa kā pedagoga un literāta jūtīgo, melodisko valodu. Te skan dzeja, kurā caurvējš ir gan burtiska vēja brāzma, gan dzīves pārmaiņu un laika ritējuma zīme. Krājumā sastopamas pārdomas par dzimteni, klusuma brīžiem un ikdienas ainavām, kas Ozola tekstos pārtop skaidrās, dziesmiskās rindās. Autora balsī dzirdama gan pazīstama latviešu lirikas sirsnība, gan skumjš miers, kas atklājas dabas tēlos, bērzu birzīs un pļavu klusumā. “Caurvēja savalgošana” turpina motīvus, kurus lasītāji pazīst no Ozola agrākās dzejas, un rezonē ar dziesmu tradīciju, kurā viņa vārdi nereti iemantojuši skanisku dzīvi. Šis 114 lappušu krājums aicina pie apceres par cilvēka vietu laikā un telpā, par atmiņu gaismām un vēja pieskārienu, kas vieno pagātni ar tagadni.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 01.09.2025
