Dons Kichots 1

“Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (spāņu: El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha), zināms vienkārši kā “Dons Kihots” (Don Quixote), ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa romāns . 1605. gadā iznāca grāmatas pirmā daļa, otrā daļa 1615. gadā – gadu pirms rakstnieka nāves. Mūsdienās šī grāmata tiek uzskatīta par pirmo īsto romānu Rietumeiropas literatūrā. Pirmais latviskais tulkojums ar nosaukumu “Lamančas Don-Kichots, asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo” iznāca apgādā “Vaiņags” 1921./1922. gadā Ādolfa Ersa tulkojumā. 1932. gadā izdeva romāna saīsināto versiju jaunatnei Ernesta Birznieka-Upīša tulkojumā. 1937.–1938. gadā pirmais izdevums, no spāņu valodas tulkoja Konstantīns Raudive. 1956. gadā pirmais izdevums tulkojusi Mirdza Ķempe . 2016. gadā latviešu valodā izdoti stāsti bērniem “Dons Kihots” ar Franseska Roviras ilustrācijām. Dons Kichots 1 “Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (spāņu: El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha), zināms vienkārši kā “Dons Kihots” (Don Quixote), ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdots romāns divās daļās. Tas ir stāsts par ekscentrisku idalgo Alonso Kihano (Alonso Quixano). Salasījies bruņinieku stāstus, viņš nolemj par tādu kļūt. Viņš pieņem sev vārdu Lamančas dons Kihots (Don Quixote de la Mancha) un uzsāk klejojumus apkārt, lai cīnītos par taisnīgumu pasaulē. Par viņa ieroču nesēju kļūst vienkāršs zemnieks Sančo Pansa. Vēl romānā tiek stāstīts par dona Kihota uzticamo zirgu Rosinanti un iemīļotu sievieti Tobosas Dulsineju. "Donu Kihotu" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē. Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai. Pirmā grāmata sākas kādā Lamančas ciemā, Spānijas impērijā, kura nosaukums grāmatā netiek minēts. Šajā ciemā dzīvo gandrīz 50 gadus vecs idalgo Alonso Kihano, kurš, ietekmējoties no bruņinieku stāstiem, pats nolemj kļūt par bruņinieku, lai iznīcinātu jebkuru netaisnību, cīnītos pret visādiem negadījumiem un briesmām un tā iegūtu savam vārdam mūžīgu slavu. Viņš pieņem sev vārdu dons Kihots. Viņš nospodrināja savu senču bruņas, bet viņam nebija bruņucepures, tāpēc to viņš izgatavoja no vecas ķiveres, pieliekot tai priekšā no kartona izgatavotu bruņucepures sejas aizlaidni. Pēc tam dons Kihots savam zirgam centās izdomāt dižciltīgu vārdu, rezultātā to nosaucot par Rosinanti (burtiski zirga vārds nozīmē — “iepriekš bijis kleperis”). Vēl, pēc dona Kihota domām, katram bruņiniekam ir vajadzīga arī dāma, ko mīlēt. Šai lomai viņš izvēlējās zemnieku meiteni no tuvējās pilsētas, nosaucot viņu par Tobosas Dulsineju. Viņas vārdā dons Kihots dodas pildīt varoņdarbus. Vispirms viņš ierodas iebraucamā vietā, kuru iedomājas par pili un uzstāj, lai iebraucamās vietas saimnieks viņu ieceļ bruņinieku kārtā. Saimnieks to izdara, un dons Kihots nolemj atgriezties mājās, lai apgādātu sevi ar visu vajadzīgo un atrastu ieroču nesēju. Par ieroču nesēju kļūst zemnieks Sančo Pansa, kuram viņš apsola salu, pār kuru kādu dienu varēs valdīt. Aprakstu pievienoja: kopienasbiblioteka, 28.09.2025