Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā 1944-1950Inguna Daukste-Silasproģe

Ingunitas Daukstes-Silasproģes pētījums izgaismo latviešu literārās dzīves un rakstniecības norises bēgļu gaitās Vācijā pēc Otrā pasaules kara, laikā no 1944. līdz 1950. gadam. Grāmata, kas iekļauta sērijā "Latviešu literatūras vēsture / pētījumi", atsedz plašu kultūras ainavu: trimdas nometnes, izdevniecību un periodikas veidošanos, literāro biedrību darbību, autoru savstarpējo saikni un estētiskos meklējumus svešumā. Autore sistemātiski aplūko, kā kara un pēckara apstākļi ietekmēja tematiku, žanrus un paņēmienus, kā noritēja kritikas aprite un kā veidojās latviešu literatūras nepārtrauktība ārpus okupētās dzimtenes. Rūpīgi balstoties dokumentos, presē un atmiņu avotos, darbs rāda, kā bēgļu sabiedrībā tapa grāmatas, laikraksti, žurnāli un literāras tribīnes, kas uzturēja valodu un kultūras pašapziņu. Pētījums dod gan kontekstu individuāliem autoriem un tekstiem, gan plašāku skatu uz institucionālajiem un idejiskajiem procesiem, kas noteica literārās dzīves ritmu DP nometnēs un ārpus tām. Tā ir būtiska liecība par latviešu literatūras spēju saglabāt nepārtrauktību un radošu vitalitāti diasporas apstākļos. Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 15.08.2025