Ulda Ausekļa dzejoļu krājums Nopūt tumsu (Garā pupa, 1995) atklāj dzejnieka meistarību apvienot rotaļīgu vieglumu ar nopietnu, dzīvesgudru vērojumu. Nelielajā, koncentrētajā izdevumā Auseklis ar spilgtām metaforām un valodas rotaļām vēršas pie lasītāja kā uzticams sarunbiedrs – reizumis dzirkstoši pajoko, citviet klusāk atsedz ikdienas ēnas un gaismas. Dzejoļos skan autores paaudzei raksturīga sirsnība un lakonisms, kas sasaucas gan ar bērnu dzejas melodisko vieglumu, gan pieaugušo lirikas nosvērtību. Krājums iezīmē Ausekļa radošo amplitūdu – lirisku noskaņu maiņu, ritma un rīmējuma izjūtu, kā arī tiešu aicinājumu „nopūst” tumsu – skumjas, bailes un apjukumu – ar vārda gaismu. Lasītājam te atradīsies īsi, atmiņā paliekoši dzejoļi, kas piemēroti lēnai pārlapošanai un atkārtotai atgriešanai, piedāvājot gan ikdienas ainavas, gan tēlainus uzplaiksnījumus. Nopūt tumsu ir gan pazīstama autora paraksts, gan silts ielūgums saredzēt vairāk, nekā pirmajā brīdī redzams.
Aprakstu pievienoja: MI modelis gpt-5, 28.12.2025
