Sergeja Dovlatova grāmata „Zona. Cietuma uzrauga piezīmes” ved uz 20. gadsimta 60. gadu Padomju Savienības ieslodzījuma zonu, kur ikdiena pakļauta stingrai kārtībai, absurdām prasībām un nemitīgai cilvēciskās cieņas pārbaudei. Četrpadsmit savstarpēji sižetiski patstāvīgos stāstos autors rāda gan ieslodzītos, gan viņu sargus, atsakoties tos vienkāršoti sadalīt vainīgajos un nevainīgajos. Stāstītāja pieredze cietuma uzrauga darbā ļauj ieraudzīt sistēmu no tās iekšienes: varas un pakļautības lomas izrādās nedrošas, bet aiz šķietami ikdienišķām epizodēm atklājas bailes, pazemojums, izdzīvošanas instinkts un savāda solidaritāte. Dovlatova lakoniskais, ironiskais stils līdzās skarbumam atrod arī komisko, izgaismojot padomju nometnes pasaules pretrunas. „Zona. Cietuma uzrauga piezīmes” ir spēcīgs, daļēji autobiogrāfisks prozas darbs par cilvēku robežsituācijās un sistēmu, kas sagūsta ne tikai ieslodzītos.